Termins „komercnoslēpums” ir atrodams Komerclikuma 19. pantā, kas nosaka, ka Komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm:
1) tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas;
2) tās nav vispārpieejamas trešajām personām;
3) tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība;
4) to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam;
5) attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.
Komerclikums nosaka, ka komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu un ka tam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā.Savukārt likuma „Par grāmatvedību” 4. pantā skaidrots, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos. Visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, nodokļu administrācijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām valsts institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.…
