-
Pierādījums zinātniskajā izziņā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | PIERĀDĪJUMA BŪTĪBA | 4 |
| 2. | PIERĀDĪJUMA TĒZE | 6 |
| 3. | PIERĀDĪJUMA ARGUMENTI | 8 |
| 4. | PIERĀDĪJUMA DEMONSTRĀCIJA | 10 |
| 5. | PIERĀDĪJUMS ZINĀTNISKAJĀ IZZIŅĀ – SOCIOLOĢIJAS PIEMĒRS | 12 |
| SECINĀJUMI | 14 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 15 |
Sengrieķu filozofs Aristotelis uzskatīja, ka cilvēka visraksturīgākā iezīme ir prasme pierādīt. Pierādīt patiesību nozīmē to pamatot, parādīt, ka mūsu zināšanu saturs atbilst objektīvajai realitātei. Tātad pierādījums ir patiesības kritērija īstenošana izziņas procesā. Pierādījums ir izziņas darbības virzība uz zināšanu drošticamības pamatojumu. Pamatot zināšanu drošticamību nozīmē pierādīt, ka mūsu zināšanu saturs atbilst izziņas objekta saturam. (Vedins I., 2008:620) Par pierādījumu sauc sprieduma loģisko pamatojumu, savukārt, aplamības pamatojumu – par atspēkojumu. Pierādījums ir prātojums, kurā tiek loģiski pamatots kāda sprieduma patiesums, deduktīvi secinot to no patiesiem argumentiem. (Vedins I., 1979) Pierādījums ir teorētiskās izziņas efektīvs līdzeklis. Pierādījums noder arī par zināšanu sistematizācijas, loģiskās izkārtošanas līdzekli. Pierādījuma atrašanā spilgti parādās prāta radošās spējas. …
Zinātniskajā izziņā būtiski ir sasniegt patiesību. Lai gan patiesība un pierādījums ir dažādi izziņas aspekti, tomēr – kamēr patiesības saturs nav pamatots un pierādīts, atbilstošs atzinums paliek varbūtīga pieņēmuma, hipotēzes vai versijas statusā. Loģika prasa, lai domāšana būtu pamatota un racionāla, tā sakot, balstīta uz pierādījumiem. Pierādījums ir loģiski precīzs tikai tad, ja tiek ievērotas noteiktas prasības, kas balstās uz zināmiem loģikas likumiem un kārtulām. Pierādījuma loģiskā uzbūve sastāv no tā tēzes, argumentiem un demonstrācijas. Referātā tiek apskatīta pierādījuma būtība, ar to saistītie jēdzieni (argumenti, tēze, demonstrācija), tiek sniegtas to definīcijas un skaidrojumi, sniegto informāciju papildināta ar piemēriem, lai teorija būtu uzskatāmāka. Noslēdzošo nodaļu veltīta tieši pierādījuma nozīmīgumam zinātniskajā izziņā, konkrēti socioloģijā.
