Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.11.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Starpprofesionāļu komanda darbam ar sociālo gadījumu', 1.
  • Konspekts 'Starpprofesionāļu komanda darbam ar sociālo gadījumu', 2.
  • Konspekts 'Starpprofesionāļu komanda darbam ar sociālo gadījumu', 3.
  • Konspekts 'Starpprofesionāļu komanda darbam ar sociālo gadījumu', 4.
  • Konspekts 'Starpprofesionāļu komanda darbam ar sociālo gadījumu', 5.
  • Konspekts 'Starpprofesionāļu komanda darbam ar sociālo gadījumu', 6.
  • Konspekts 'Starpprofesionāļu komanda darbam ar sociālo gadījumu', 7.
  • Konspekts 'Starpprofesionāļu komanda darbam ar sociālo gadījumu', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi:
Mēs secinājām, ka komandas darbs ir nepieciešams tādēļ, ka, strādājot kopā, tās dalībnieki var efektīvāk apvienot individuālos katra speciālista uzdevumus un sasniegt labākus rezultātus. Komanda ir tas spēks, kas ar augstu savstarpējas atkarības pakāpi darbojas, lai sasniegtu mērķi vai izpildītu uzdevumu.
Savukārt starpprofesionāla komanda sniedz pamatojumu kompleksās pieejas nepieciešamībai. Tiek noteikti mērķi un līdzekļi, lai praktiķiem būtu redzams, cik tas ir svarīgi.
Starpprofesionāla komanda ir laika ziņā ierobežota.
Starpinstitucionāla sadarbība – katrai institūcijai ir sava loma, bet institūcijas sadarbojas ar ikvienu cilvēku, ikvienu nevalstisko organizāciju, pašvaldību, izglītības departamentu, policiju.
Starpinstitucionāla sadarbība ir ilglaicīga.
Starpinstitucionālai pieejai ir liela nozīme risinot sarežģītas sociālas problēmas.
Daudzveidīgais komandas uzbūves princips ir tās ieguvums. Komunicēšanās – gan sistēmas, gan profesionālajā līmenī- ir atslēdziņa komandas darbam. Ja komandas koncepcija darbojas tās īstajā nozīmē, tad tā strādā gan organizāciju, gan individuālo speciālistu, gan arī, kas ir pats svarīgākais , - klienta labā.

Sociālā darba principi.
Mēs domājam, ka starpprofesionālas komandas darbu nosaka šādi sociālā darba principi;
1. Mijiedarbība starp izpratni un rīcību.
Sociālais darbinieks cenšas izprast, lai rīkotos , un rīkojas, lai izprastu. Sociālajā darbā rīcība izriet no izpratnes un izpratne - no rīcības. Uz atziņu veidošanu virzīto problēmas noskaidrošanu nevar ne laika ziņā, ne funkciju ziņā atraut no problēmas risināšanas procesa. Komunikācijas gaitā starp sociālo darbinieku un problēmā iekļautām personām abi procesi risinās vienlaicīgi. Problēmas izprašana un problēmas risināšana ir vienots process.
Sociālais darbinieks vienmēr cenšas problēmas realitāti aptvert kategorijās un perspektīvās, kuras ļauj to labāk risināt. Un no tā, ko viņš panāk ar savu rīcību, viņš izdara secinājumus, pēc kuriem viņš vadās savā tālākajā darbībā. Tādā veidā, no vienas puses, arvien padziļinās un kļūst skaidrāka klienta problēmas izpratne, un no otras puses, arvien piemērotāka un efektīvāka kļūst sociālā darbinieka rīcība, kura vērsta uz klienta problēmas atrisināšanu.

Autora komentārsAtvērt
Atlants