Vācu komponists, dramaturgs, dzejnieks, publicists, kritiķis, diriģents. Vēlīnā romantisma pārstāvis. Muzikālās drāmas radītājs un vācu operas reformators. Vācu romantiskās operas augstākā un pēdējā virsotne.
Stingra rakstura, noteiktas prasības, stūrgalvīgs, ar milzīgu enerģiju.
15.g.v. kļūst par Rihardu Vāgneru.
Pats rakstījis savu operu libretus.
No 15.g.v. sāk nodarboties ar mūziku.
55 gadus ražīgs darbs.
Ir bijis Jelgavā, Rīgā. Jelgavā divu gadu laikā uzved aptuveni 40 operas. Aizbēg uz Rīgu, jo vajā kreditori.
Operu reformators- operai jābūt muzikālajai drāmai, -ir pret operas vokālo virtuozitāti, -pret ārējiem efektiem, -palielina orķestra lomu, rodas simfoniskais pārsvars. Orķestrī izmanto 4 tubas (parasti ir 1). Izdomā, ka orķestrim jāatrodas bedrē, diriģentam pret skatītājiem, krēsliem pakāpeniski jāceļas uz augšu. Kad viņš izdomā bedri, pēc viņa projekta uzcēla Baireitas operteātri, kuru atklāja 1876.g. ar operu „Nībelungas gredzenu”.
…
