Leiši, prūši, jātvingi, galindi, arī augstaiši, kurši, latgaļi, sēļi, zemgaļi un zemaiši jeb vienā vārdā- balti. Tās ir senas indoeiropiešu ciltis un cilšu grupas, kuru valodas, būdamas radniecīgas, veido indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupu.
Baltu valodu veidošanās ir sarežģīts un garš laika posms. Zinātnieki to izskaidro šādi: vēstures gaitā dažas baltu ciltis gājušas bojā. Dzīvas palikušās apvienojās tautībās. No šo cilšu valodām veidojās tautību valodas un vēlāk tautību valodas kļuva par pamatu nāciju valodām.
Nav pat nekādu liecību, vai maz ir pastāvējusi baltu pamatvaloda.
Bet kā tad baltu valodas ir attīstījušās? Acīmredzot baltu senči pārstaigājuši plašas teritorijas. Savās klejotāju lopkopju gaitās viņi nonāca jaunās un jaunās vietās, deva tām baltiskus nosaukumus, un aiziedami no tām, vietu nosaukums atstāja mantojumā jauniem ienācējiem.
…
