Īre
Ar dzīvokļa īres saistītus jautājumus regulē likums Par dzīvojamo telpu īri (spēkā no 1993.gada 1.aprīļa). Tas nosaka īres maksas aprēķināšanas principus, paredz izīrētāja pienākumu nodrošināt dzīvokļa lietošanai nepieciešamos pakalpojumus, regulē kopā ar īrnieku dzīvojošo ģimenes locekļu tiesības un pienākumus. Likums par dzīvojamo telpu īri tapa deviņdesmito gadu sakumā un vadījās pēc tā laika realitātēm. Šodien daudzas likuma normas ir novecojušās un dažas no tām vispār netiek piemērotas praksē.
Pie svarīgām likuma normām joprojām ir pieskaitāms regulējums par īres maksas noteikšanu. Īres maksa ietver sevī dzīvojamās mājas apsaimniekošanas (pārvaldīšanas) izdevumu proporcionālo daļu un peļņu. Papildus īres maksai īrniekam ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis un mājai piesaistītās zemes nomu dzīvokļa platībai proporcionālajā daļā. Likums paredz virkni noteikumu par īrnieka kā sociāli vājākas līguma puses aizsardzību. Piemēram, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas personas īpašumā, tad jaunajam īpašniekam ir saistoši iepriekšējie īres līgumi, pat ja tie nav ierakstīti zemesgrāmatā.
Kaut arī īres līgums parasti tiek slēgts ar vienu persona, īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi. Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.
…
