Sistēmiskā metode kalpo tiesību normu sasaistes un atkarības izzināšanai. Tā izriet no fakta, ka tiesības nav atsevišķu normu statisks kopums. Sistēmiskā metode ir tiesību normas vai tās sastāvdaļu tekstuālā satura, kas jau noskaidrots ir ar gramatisko metodi, tālāka izpēte un analīze no normu savstarpējā sakaru viedokļa, lai noteiktu normas juridisko saturu. Sistēmiskā metode jāpielieto tad, ja piemērojamā normā ir dota konkrēta vai arī vispārēja rakstura norāde uz citiem normatīvajiem aktiem vai normām. Pielieto arī, lai noskaidrotu, vai iztulkojamai normai nav pazīmes, kas to saista ar citām normām vai arī norobežo no tām un cik šīs pazīmes ir definētas. Viens no sistemiskās iztulkošanas pamatnosacījumiem ir izprast juridisko jēdzienu, normu un likumu savstarpējās sasaistes dažādību, daudzveidību.
Vēsturiskā iztulkošana – tās mērķis ir noteiktas tiesību normas jēgas noskaidrošana, izejot no tās rašanās apstākļiem un laika. No tā laika apstākļu un nosacījumu viedokļa jāpēta normas teksta vārdu, jēdzienu un satura nozīme, jānoskaidro, ko ar to likumdevējs gribējis sasniegt.…
