Secinājumi.
Vai ir vērts paļauties uz vikipēdijas informāciju? Mana atbilde uz šo jautājumu ir neviennozīmīga, jo tā ir atkarīga no jūsu uzstādītājiem mērķiem. Ja students vai skolnieks savā darbā grib atsaukties uz vikipēdijas rakstiem, tad tas netiks augsti novērtēts vai pat tiks saņemts aizrādījums par neakadēmiskās literatūras lietošanu. Kā var atsaukties uz rakstu, kuru varēja izveidot jebkurš, kas prot lietot vikipēdiju? Protams, visi raksti tiek pārbaudīti, bet pārbaudījumus veic tie paši vikipēdijas lietotāji, nevis speciāli apmācīti darbinieki. Manis veiktais eksperiments norāda arī uz to, ka vikipēdijas rakstam var būt nepilnības, kuras arī nebūtu vēlamas jūsu darbam. Bet ir arī cita – saulainākā puse. Ja jūs interesē, piemēram, kas notika 1789.gadā, tad vikipēdijā jūs varēsiet ātri un viegli atrast nepieciešamas ziņas, kuras, varbūt, nebūs sevišķi padziļinātas, bet pietiekamas, lai atsvaidzinātu (vai rastu priekšstatu) jūsu atmiņā ziņas par konkrētu notikumu, personību u.t.t.
„Pārliecīga neuzticēšanās ir muļķa grēks, bet pārliecīga uzticēšanās - gudrā vājība.” (Didro) Pēc manis izklāstītas informācijas, varu secināt, ka uzticēšanās vikipēdijas informācijai paliek atvērts jautājums, jo katrs cilvēks pats izdara savu izvēli, atkarībā no tā, kādus rezultātus viņš grib sasniegt. Vienīgais, ko es stipri neieteiktu darīt – izmantot vikipēdiju kā informācijas avotu zinātnisko rakstu, eseju, referātu rakstīšanai.
…
