Plaģiātisms ir efektīva metode ideju pārmērošanai un reorganizēšanai un tādējādi var tikt izmantota kā līdzeklis cilvēkiem, kas vēlas iedrošināt citus radīt un aizraujoši domāt. Tā ir revolucionāra metode, kas neatzīst „intelektuālo īpašumu” un cīnās pret nepatīkamajiem iespaidiem, kas piemīt šāda veida īpašumam.1 Tas koncentrējas uz saturu un atsvešināšanās no nejaušībām, padarot materiāla patieso cilmi neizsekojamu un neapzināmu. Piešķirot jaunu „autora” vārdu vai nepiešķirot vārdu nemaz, plaģiators ieliek materiālu pavisam jaunā kontekstā, tādējādi paverot jaunas perspektīvas un nodrošinot jaunu vai citu pieeju.…
