Daudzas lietas pasaulē ir sakārtotas un neapstrīdamas. Neviens nemēģina pierādīt, ka divi un divi nav četri, gluži tāpat, kā nav iedomājama 8 dienu gara nedēļa vai alfabēts bez patskaņiem. Tomēr līdz pat šodienai vēl neviens nevar dot universālu un patiesu komunikācijas teoriju definīciju.
Jā, protams, var apgalvot, ka komunikācija ir vienkāršs informācijas pārraides process, citējot Lasvela „kas kā sacīja kam, pa kādu kanālu un ar kādu efektu” modeli un uzsverot komunikāciju kā mehānisku procesu. Citi uzskata, ka komunikācijas process ir neatraujams no cilvēka uzvedības sociālā un vēsturiskā konteksta, uzsverot, ka saskarsme ir pamatmehānisms, uz kura pamata realizējas cilvēku attiecības. Psihologi komunikācijas procesu uztver kā kopumu – attiecību sistēmu, kas sastāv no trim daļām:
Komunikatīvās – informācijas nodošana no cilvēka cilvēkam ar zīmju sistēmas palīdzību (valoda, Morzes ābece, ceļazīmes);
Perceptīvās – citu cilvēku izzināšana un novērtēšana, uztverot viņu ārējās pazīmes un salīdzinot tās ar sevis iekšējo saturu un uzvedību;
Interaktīvās – cilvēku kopdarbības organizācija1.…
