• Kādu es redzu Latvijas pilsonisko sabiedrību 2030.gadā

     

    Eseja2 Tiesības

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.10.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Kādu es redzu Latvijas pilsonisko sabiedrību 2030.gadā', 1.
  • Eseja 'Kādu es redzu Latvijas pilsonisko sabiedrību 2030.gadā', 2.
  • Eseja 'Kādu es redzu Latvijas pilsonisko sabiedrību 2030.gadā', 3.
  • Eseja 'Kādu es redzu Latvijas pilsonisko sabiedrību 2030.gadā', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir pilsoniskā sabiedrība? Populārāki ir 2 pilsoniskās sabiedrības skaidrojumi: kur viens skaidro, ka pilsoniskā sabiedrība ir visi formālie un neformālie veidojumi, kas ir neatkarīgi no valsts, ģimenes un uzņēmējdarbības; bet otra pamatā ir, ka pilsoniskā sabiedrība ir visu no valsts neatkarīgu privātos struktūru elementi, ieskaitot ģimeni un uzņēmumus. No vienas puses pilsoniskā sabiedrība var būt tikai demokrātiskā valstī, no otras puses skatoties, savukārt tieši pilsoniskā sabiedrība ir tā, kas spēj nodrošināt valstī demokrātiju.
Pilsoniskās sabiedrība, tās organizācijas ir svarīgs līdzeklis, lai panāktu sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā, viens no iemesliem ir tas, ka nevalstiskajās organizācijās iesaistās vairāk cilvēku kā politiskajās partijās. Lai arī Latvija ir pilsoniskās sabiedrības attīstības sākumā un pagaidām nevalstisko organizāciju darbība nav tik izplatīta, kā būtu vēlams un nepieciešams, tad tomēr sabiedriskās organizācijas var sniegt lielu ieguldījumu politikas veidošanā valstī. Pilsoniskās sabiedrības darbība īpaši nozīmīga varētu būt sociāli neaizsargātu pilsoņu interešu aizstāvībā.
Iepazīstoties tuvāk ar dažādiem pētījumiem par to, kādēļ cilvēki vispār iesaistās dažādās sabiedriskajās aktivitātēs, esmu nonākusi pie secinājumiem, ka svarīgākie iemesli tam ir : vēlme uzlabot savu un savu tuvāko cilvēku dzīvi; Vēlme palīdzēt kādām sociāli neaizsargātām sociālajām grupām (invalīdiem, pensionāriem, bērniem); vēlme uzlabot apkārtējo vidi (dabas fondi, vides aizsardzība, talku organizēšana); vēlme atbalstīt savu, bērnu vai līdzīgi domājošu indivīdu atpūtu, izklaidi, attīstību (sporta atbalsts, interešu izglītības atbalsts u.c.)
Šobrīd Latvijā, lai varētu iesaistīties nevalstiskajās organizācijās, pastāv zināma likumdošana. Ir pieņemti vairāki likumi, kas reglamentē Sabiedrisko organizāciju un apvienību darbību, Biedrību un nodibinājumu darbību, Sabiedriskā labuma organizāciju darbību. Ir izstrādāts projekts par Brīvprātīgo darbību, kurš gan vēl nav pieņemts.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants