1.Tiesību izveides sociālie priekšnosacījumi.
Tiesību izveides sociālie priekšnosacījumi bija tādi, ka cilvēkiem vajadzēja visus dzīves gadījumus noregulēt ar tiesību normām, iestrādājot to risinājumus normu tekstos. Tad cilvēkiem būtu pavisam vienkārši: vajadzētu tikai atšķirt attiecīgo pantu un tur būtu skaidri un gaiši pateikts, kā viņiem konkrētajā gadījumā rīkoties. Šis priekšstats tiesību teorijā ir pazīstams kā „tiesību pozitīvisms”, un tas bija visai izplatīts Eiropā XVIII gadsimtā. Ir tāda problēma, ka tiesības ir ne visai sakartotas.Ir tādi gadījumi, kad pēc kodeksa pieņemšanas reālajā dzīvē radās jautājumi, kas nebija tieši aprakstīti kodeksa tekstā,tas liecina par tiesību ieviešanas nesakārtotību.
Vel viena no tiesību izveides sociāliem priekšnosacījumiem, ir tas, ka reālā dzīve attīstās, Likums turpretī stājas spēkā noteiktā datuma. Tādēļ likums, ja mēs uz to raugāmies no tiesību pozitīvisma viedokļa, sāk novecot jau nākamajā diena pēc tā pieņemšanas. Īpaši mūsdienas, strauju sabiedrības attīstības procesu perioda, šāda pieeja tiesībām ir absolūti nederīga. Jo, tiesību pozitīvisms noved pie tā, ka tiesību sistēma ātri klust neelastīga, reālai dzīvei traucējoša. Tādā gadījuma cilvēki mēģina iztikt bez tiesībām, mēģina tās apiet.…
1. Tiesību izveides sociālie priekšnosacījumi. Tiesību izveides sociālie priekšnosacījumi bija tādi, ka cilvēkiem vajadzēja visus dzīves gadījumus noregulēt ar tiesību normām, iestrādājot to risinājumus normu tekstos. Tad cilvēkiem būtu pavisam vienkārši: vajadzētu tikai atšķirt attiecīgo pantu un tur būtu skaidri un gaiši pateikts, kā viņiem konkrētajā gadījumā rīkoties. Šis priekšstats tiesību teorijā ir pazīstams kā „tiesību pozitīvisms”, un tas bija visai izplatīts Eiropā XVIII gadsimtā. Ir tāda problēma, ka tiesības ir ne visai sakartotas.Ir tādi gadījumi, kad pēc kodeksa pieņemšanas reālajā dzīvē radās jautājumi, kas nebija tieši aprakstīti kodeksa tekstā,tas liecina par tiesību ieviešanas nesakārtotību.
