Par hellēnisma laikmetu nosacīti dēvē vēsturisku periodu, kas sākās aptuveni no Maķedonijas Aleksandra karagājieniem (334.-323. g. p.m.ē.) un turpinājās līdz tam brīdim, kad Roma pakļāva Ēģipti (30.g. p.m.ē.). Aleksandra bērnībā vēl pastāvēja Grieķijas klasiskā kultūra, bet pēc viņa iekarojumiem iestājās hellēnisma kultūra. Aleksandra audzinātājs bija Aristotelis, viņa „galma” mākslinieks bija Līsips. Tomēr tas viņam netraucēja iesēsties ēģiptiešu faraonu tronī, pasludināt sevi par dievu un pieprasīt, lai arī Grieķijā viņu pielūgtu kā dievu.
Iestājās hellēnisma laiks – hellēņu un austrumu kultūras sintēze. 323. gadā Aleksandrs nomira un lielvalsts sadrumstalojās. Izveidojas daudzas atsevišķas monarhijas ar Aleksandra karavadoņiem priekšgalā.…
