Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 28.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 1.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 2.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 3.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 4.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 5.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 6.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 7.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 8.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 9.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 10.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 11.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 12.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 13.
  • Konspekts 'Eksāmena jautājumu atbildes sociālajās tiesībās', 14.
Darba fragmentsAizvērt

1.Sociālo tiesību definīcija.
Nepastāv vispāratzīta sociālo tiesību definīcija. Juridiskos, kā arī zinātniskos rakstos tiesības parasti tiek iedalītas divās svarīgās cilvēktiesību kategorijās:
1) pilsoniskās un politiskās tiesībās, no vienas puses, un
2) ekonomiskās un sociālās tiesībās, no otras puses.
Šāda nodalīšana tiek izdarīta vairāku iemeslu dēļ, galvenais no tiem ir pieņēmums, ka abi tiesību aspekti ir atšķirīgi praksē. Pirmais atšķirību avots ir saistīts ar valsts lomu. Civilās un politiskās tiesības parasti tiek aplūkotas kā brīvības no valsts ietekmes, turpretī sociālās tiesības parasti saistītas ar prasību valstī tās aizstāvēt un sniegt palīdzību. Tādēļ sociālās tiesības paredz aktīvu valsts iejaukšanos un pamatojas uz filozofiskiem priekšstatiem par “labu sabiedrību” un par valsts nozīmi tās veidošanā. No tā izriet nākamā sociālo tiesību iezīme. Pilsoniskās un politiskās tiesības praksē biežāk ir “juridiski formulētas” (noteiktas ar likumu un piemērotas tiesās un tiesas iestādēs), kamēr sociālās tiesības parasti tiek īstenotas ar politikas un sociālā nodrošinājuma starpniecību. Turklāt pilsoniskās un politiskās tiesības bieži tiek uzlūkotas par “absolūtām” un piemērojamām “nekavējoties”, kamēr sociālās tiesības tiek uzlūkotas par programmatiskām un īstenojamām pakāpeniski.
Sociālo tiesību īpašības:
1)Likums nav vienīgais izejs punkts sociālajās tiesībās, svarīgs ir arī sociālais nodrošinājums.
2)Cilvēku loku, kas var baudīt sociālo tiesību labumus, daudz vairāk ietekmē valsts ekonomiskā un politiskā situācija, nekā konstitucionālā un starptautiskā.…

Atlants