XVIII gadsimta beigās zemnieki bija novesti līdz izmisumam. Pārmērīgās klaušas un nodevas turēja zemniekus patstāvīgā trūkumā. 1802.gadā Vidzemē kļuva zināms Krievijas valdības lēmums atcelt nodevas karaspēku vajadzībām. Zemnieku vidū izplatījās vēsts, ka šo nodevu atcelšana nozīmējot zemnieku atbrīvošanu no muižnieku varas. Zemnieki atteicās iet klaušu darbos. Valmieras tuvumā Kokmuižas un Kaugurmuižas zemnieki sapulcējās, lai aizstāvētu savus apcietinātos vadoņus. Muižnieki zemnieku nemieru apspiešanai lūdz Vidzemes gubernatoru atsūtīt karaspēku. Zemnieki nespēja pretoties ar šautenēm un lielgabaliem bruņotajiem karavīriem. Sadursmē krita 11 cilvēki, 10 nemierniekus ievainoja. Aktīvākos nemieru dalībniekus pēra, cenot caur karavīru ierindu. Katrs kareivis no visa spēka ar nūju vai pātagu sista nelaimīgajam pa kailu muguru. Vadoņus izsūtīja uz Sibīriju.…
