Tiesību filosofija

Dabiskās tiesības


Dabiskās tiesības parasti saprot kā pāri pozitīvajām tiesībām stāvošas tiesības. Mūsu dienās ar dabiskām tiesībām saprot cilvēka rīcības pamatus, kas balstās paša cilvēka pieredzē.
Klasiskā dabisko tiesību skola uzskata, ka dabiskām tiesībām ir priekšroka attiecībā pret pozitīvajām tiesībām. Tāpēc dabiskās tiesības bieži uztver kā pretstatu pozitīvām tiesībām.
Solons – Aristotelis – Cicerons – Kants – Medisons – Radbruhs

Var teikt līdz ar to, ka likumi ir tikai vienošanās un ne vairāk, kas apslāpē dabiskos instinktus vai arī tos iegrožo.
III Kristīgi sholastiskā tiesību skola

Eiropas viduslaiku sholastika sevī ietvēra trīs sastāvdaļas:
1. Grieķu filozofiju;
2. Romiešu tiesības;
3. Kristiešu reliģiju.
Par pamatavotu dabisko tiesību studijās kļuva Vecā un Jaunā derība. Atbilstoši bībeles nostādnēm pakārtoti tika arī Justiniāna Corpus iuris un kanoniskās tiesības (Decretum Gratiani).
1. Sv. Augustīns (Aurelius Augustinus) (354–430) ar darbu “Par Dieva valsti” (De civitate Dei).

Izstrādāja teoriju par atklāsmi.
Dieva valsti (civitas dei), pasaulīgo valsti (civitas terrena), Dieva likumu (lex aeterne), cilvēku likumu (lex positiva) blakus stoiķu un neoplatoniskās skolas idejām bija valdošās.

- taisnīgums ir augstākā likuma sastāvdaļa.
- privātīpašums un verdzība, protams, ir nepilnīgi tiesību institūti, jo pēc savas būtības ir grēcīgi. Tomēr nepieciešami sabiedrisko attiecību veidošanai uz zemes.
Tā kā cilvēka nepilnīgā būtība ne vienmēr spēj izprast Dieva likumus, tad Dieva likumu atvasinājums ir dabiskās tiesības, kas ne vienmēr ir pilnīgas un neatbilst ideālai patiesībai.

Tā kristīgā pasaule izdalīja trīs tiesību veidus vai avotus:
1. Dieva likumi,
2. Dabiskās tiesības,
3. Parastie cilvēku likumi.

2. Akvīnas Toms (ap 1224/25–1274)

1. Dabiskās tiesības cilvēks var izzināt ar prātu,
2. Dieva tiesības ar atklāsmi un ticību.
3. Franciskāņu skola. Voluntārās dabas tiesības
Voluntārās franciskāņu skolas redzamākais pārstāvis bija Johans Duns Skots (Johannes duns Scotus, 1265/66–1308). Pēc viņa uzskatiem cilvēks ir pārāk mazspējīgs, lai pilnībā izprastu Dieva gribu. Tāpēc cilvēku izprastām dabiskām tiesībām tomēr ir mainīgs raksturs.
“Secunda scholastica” (otrā sholastika) – vēlās sholastikas dabiskās tiesības
Spānijas dabisko tiesību skola ir pazīstama ar nosaukumu “Salamankas skolas”. Viņa par savu uzdevumu stādīja dot jaunu tiesisko kārtību pasaulei, kāda tā izveidojās pēc Jaunās pasaules atklāšanas.
Renesanse un ar to saistītā reformācija sākotnēji bija cerējusi atjaunot kārtību, kad tikai garīdziniekiem ir tiesība nodarboties jurisprudenci. Tomēr viss izrādījās otrādi. Beigu beigās viss noslēdzās ar antireliģisku revolūcija un baznīca zaudēja savu dominējošo stāvokli tiesību jomā.
IV Renesanses un absolūtisma laika dabiskās tiesības

…