Tirgus vienkāršots modelis ietver speciālu pamatbloku: ražošanas resursu tirgu. Šajā tirgū ietilpst četri daļēji autonomi un nepārprotami specifiski tirgi: pirmkārt, dabas resursu, tajā skaitā zemes un tā dzīļu bagātības tirgus, otrkārt, darbaspēka tirgus, treškārt, kapitāla tirgus, ceturtkārt, uzņēmējspēju tirgus. No vienas puses runa ir par vienota tirgus sastāvdaļām ar tirgus ekonomikai piemītošām kopējām pazīmēm. No otras puses, katram no šiem četriem tirgiem ir savas konkrētas īpatnības.
Analizējot ražošanas resursu tirgu, šīs problēmas smaguma punkts ir cenu jautājums. Ir jāakcentē vairākas šī tirgus īpatnības. Pirmkārt, darbojas tirgus ekonomikai raksturīgais cenu veidošanās līdzsvara mehānisms: cenu atkarība no pieprasījuma un piedāvājuma samēra, konkurences iedarbība, preču galējā derīguma saikne ar pieprasījumu utt. Otrkārt, ikviens uzņēmējs cenšas savas ražošanas izmaksas minimizēt, peļņu maksimizēt un šajā sakarā iegādāties ražošanas resursus par iespējami zemāku cenu, kas iespaido gan pieprasījumu, gan piedāvājumu. Treškārt, ikviens ražošanas resursu pārdevējs cenšas maksimizēt ieņēmumus no preču realizācijas un peļņu, pārdodot savu preci par augstāku cenu. Līdz ar to veidojas interešu pretstats. Ceturtkārt, interešu saskaņošana, kompromiss cenu jomā ir iespējams vienīgi tad, ja pircējs un pārdevējs spēj ekonomiski izdzīvot konkurences apstākļos.…
