Lielkņazs Ivans Kaļita un viņa vērtējums vēstures literatūrā

Pēc dažām liecībām pats Ivans Kaļita arī gan esot bijis pietiekoši dievbijīgs cilvēks vai vismaz centies tāds izlikties baznīcas priekšā. Savu garīgo vēstuli viņš sāka ar vārdiem: „Dieva tēva, dieva dēla un svētā gara vārdā. Es grēcīgais, niecīgais Dieva vergs Ivans, rakstu garīgo vēstuli, neviena nespiests, pie pilna saprāta, pie pilnas veselības. Gadījumā, ja Dievs kaut ko izlemj par manu dzīvi...” Ivans Kaļita, lai saglabātu baznīcas labvēlību esot arī ļoti daudz ziedojis. Šajā pašā garīgajā vēstulē, kas drīzāk ir līdzīga testamentam, viņš liek savas sudraba jostas sadalīt svētajiem tēviem, savus 100 rubļus arī liek izdalīt pa baznīcām, kā arī liek ziedot traukus dievnamam Vladimirā. Pat veselu lauku viņš liek piešķirt svētajam Aleksandram. Kas ir būtiski šajā vēstulē, tad to rakstot Ivans Kaļita jau gādā saviem dēliem baznīcas atbalstu, jo tieši viņiem pēc Ivana nāves ir jāizpilda šie rīkojumi saistībā ar baznīcu.

NOBEIGUMS
Ivana Kaļitas personība vēstures literatūrā tiek vērtēta pretrunīgi. Piemēram, krievu vēsturnieks V.O.Kļučevskis (1841-1911) nekādā gadījumā neizcēla viņa personību sakot, ka: „Ivans Kaļita pieder pie nomācošajām personībām Maskavas tronī līdz Dmitrija Donskaja parādīšanai.” Tajā pašā laikā kāds cits krievu akadēmiķis M.N.Tihomīrovs (1893-1965) uzskatīja, ka Kaļita ielika pamatus Maskavas varenībai. Viņš viņā saskatīja gudru politiķi, diplomātu. Lielākoties arī mūsdienās viņš tiek raksturots pozitīvi, jo tieši viņa laikā parādījās pirmās mūra ēkas Maskavā, pirmām kārtām jau Uspenskas katedrāle, tika celti vairāki dievnami, kremlis, kurš bija apmests ar ozolkoka žogu, kļuva par pilsētas jauno centru. Tomēr viņa politika bija nereti skarba un tendēta uz savu personīgo mērķu apmierināšanu, jo savādāk nevar nosaukt viņa politiku – sanaidot Krievzemes kņazus savā starpā, tādēļ arī nevar būt nekāda runa par Krievzemes apvienošanu jau Ivana Kaļitas laikā. Nereti arī pārspīlē Maskavas milzīgo uzplaukumu šā kņaza laikā. Jā, tas bija, un nevar noliegt, ka tieši viņa laikā tika ielikti pamati šai attīstībai, tomēr jāatceras, ka patiešām Maskavas uzplaukums sākās 14.gs. otrajā pusē.
Ivans Kaļita nomira 1341. gadā un tika apglabāts Erceņģeļa katedrālē Maskavā, kas tika uzcelta viņa valdīšanas laikā.

…