Meža cūkas ir sabiedriski dzīvnieki un dzīvo dažāda lieluma un sastāva baros. Tās var būt ģimenes, kurās ietilpst sivēnmāte ar saviem tekošā gada mazuļiem, dažreiz šādam baram pievienojas arī jaunie sivēni no iepriekšējā metiena. Sivēnmātes mēdz agresīvi aizstāvēt savus mazuļus. Dažāda lieluma grupas var veidot arī abu dzimumu jaunie īpatņi, kas pametuši savus ģimenes barus. Parasti jaunie sivēni pamet savas māti tiklīdz ir sasnieguši dzimumgatavību.
Rudeņos, kad notiek meža cūku intensīva uzbarošanās un bargās ziemās vairākas ģimenes mēdz apvienoties vienā barā, par kura vadoni kļūst vecākā un vairāk pieredzējusī sivēnmāte. Bari parasti izveidojas izdevīgākajās barošanās vietās.
Meža cūku tēviņi jeb kuiļi klejo vieni paši un cenšas nesatikties savā starpā. Izņēmums ir riesta periods (no novembra līdz janvārim), kad kuiļi iesaistās asiņainās ilkņu cīņās, kas var beigties arī ar viena īpatņa nāvi. Riesta periodā meža cūku tēviņi pievienojas baram un tik ļoti ir pārņemti ar sava ģenētiskā fonda nodošanu nākamajām paaudzēm, ka pat pārstāj baroties. Jāpiebilst, ka šie ir poligāmi dzīvnieki.…
