-
Stresa pārvarēšanas stratēģiju atšķirības indivīdiem ar regulārām fiziskām aktivitātēm un bez tām
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Stresa fenomena un tā pārvarēšanas stratēģiju izpēte | 3 |
| 1.1. | Stresa fenomena analīze | 3 |
| 1.2. | Stresa pārvarēšanas stratēģijas | 8 |
| 2. | Stresa pārvarēšanas stratēģiju saistība ar fizisko aktivitāšu esamību | 15 |
| 2.1. | Stresa pārvarēšana un fiziskās aktivitātes | 15 |
| 2.2. | Stresa pārvarēšanas stratēģiju atšķirības indivīdiem ar regulārām fiziskām aktivitātēm un bez regulārām fiziskām aktivitātēm | 19 |
| Secinājumi | 21 | |
| Nobeigums | 22 | |
| Izmantotā literatūra | 23 |
Nobeigums
Kursa darba izvirzītais mērķis izpētīt stresa pārvarēšanas stratēģijas indivīdiem ar regulārām fiziskām aktivitātēm un bez regulārām fiziskām aktivitātēm tika sasniegts daļēji. Tika noskaidrotas kādas ir stresa pārvarēšanas stratēģijas indivīdiem ar regulārām fiziskām aktivitātēm un bez regulārām fiziskām aktivitātēm, taču netika gūta vienprātīga atbilde.
Tika noskaidrots ka cilvēki, kas regulāri praktizē dažādas fiziskās aktivitātes biežāk izmanto uz problēmu fokusētas stratēģijas, bet cilvēki, bez regulārām fiziskajām aktivitātēm, biežāk izmanto uz emocijām fokusētas stresa pārvarēšanas stratēģijas, kas vērtējamas kā mazāk efektīvas. Balstoties uz ko var teikt, ka cilvēki, kas regulāri praktizē fiziskās aktivitātes izvēlas efektīvākas stresa pārvarēšanas stratēģijas nekā cilvēki, kuriem nav regulāru fizisko aktivitāšu. Vienlaikus pastāv pētījumi, kas apgalvo, ka būtisku atšķirību starp cilvēku ar regulārām fiziskām aktivitātēm un bez tām stresa pārvarēšanas stratēģijām nav.
Īstenojot izvirzītos kursa darba uzdevums, apkopojot un analizējot teoriju un pētījumus par stresu, tā pārvarēšanas stratēģijām, par fizisko aktivitāšu saistību ar stresa pārvarēšanu un stresa pārvarēšanas stratēģijām indivīdiem ar regulārām fiziskām aktivitātēm un bez regulārām fiziskām aktivitātēm, tika izdarīti secinājumi, ka fiziskās aktivitātes palīdz pārvarēt stresu un veidot noturību pret to. Taču nav vienprātības par to, vai regulāras fiziskās aktivitātes ietekmē to, kādas pārvarēšanas stratēģijas tieši cilvēks izvēlēsies.
Tā kā šajā kursa darbā netika sniegtas konkrētas atbildes uz fizisko aktivitāšu regularitātes saistībām ar stresa pārvarēšanas stratēģijām, turpmāka izpēte, kurā ietilptu arī praktisks minēto sakarību pētījums sniegtu pilnīgāku pārskatu par aktuālo tēmu.
…
Ikviens cilvēks savā dzīvē ir saskāries ar stresu un izjutis tā ietekmi. Lielākā vai mazākā mērā cilvēki ikdienas sastopas ar dažādām situācijām, kas rada stresu, atšķiras tas, kādā mērā cilvēks izjūt tā ietekmi, vai un kā tas to pārvar. Gan patīkams satraukums pirmajā skolas dienā, kas saistīts ar ēstgribas zudumu, gan nelaba dūša eksāmenu laikā ir stresa situācijas, kas vērtējamas gan kā patīkamas un pozitīvas, gan kā negatīvas un traucējošas. Lai arī stress var radīt patīkamu satraukumu, radīt motivāciju un enerģiju mērķu sasniegšanai, tas var būt arī psihiskai un fiziskai veselībai ļoti kaitējošs, radot gan īslaicīgus veselības traucējumus, gan ilgtermiņa ietekmējot cilvēka labklājību. Šajā kursa darbā pievēršoties vairāk traucējoša, pārmērīga un kaitīga stresa analīzei, tiks meklētas atbildes uz jautājumiem, kas ir stress, kas to rada, kādi ir veidi ar to cīnīties un kā veidot noturību pret to, lai izjustu iespējami mazāk negatīvu tā ietekmi. Analizējot esošo literatūru un pētījumus šajā jomā iespējams labāk izprast stresa būtību un atrast piemērotus veidus tā pārvarēšanai un profilaksei.
