Pastāv divi ļoti aktuāli preču ražošanas pastāvēšanas pamatnosacījumi . Viens
no tiem ir sabiedriskā darba dalīšana . Tā pastāvēja un pilnveidojās tradicionālajā
saimniecībā. Kopš sabiedriskā darba dalīšanas attīstīšanās laika, sākumā izdalījās
lopkopju ciltis, vēlāk, pēc ilgstoša atdalīšanas procesa, šo statusu arī ieguva
amatniecība. Darba dalīšanas rezultātā iegūst daudz vairāk produktu, līdz ar to spēj
nodrošināt ne tikai sevi, bet arī arvien lielāku sabiedrības daļu, nodrošinot produktu
pārdošanu. Līdz ar to, maiņa iegūst lielāku vērtību sabiedrībā un kļūst par ikdienišķu
darbību. Laika gaitā mainīšanās iegūst augstāku statusu, jo maiņa vairs nav tik
vienkārša- tiek meklēta īpaša mēraukla, ko izmantotu naudas vietā, lai pilnvērtīgi un
godīgi varētu veikt maiņu. Preču ražošana iegūst vispārēju raksturu tikai vēsturiskās
attīstības posmā, kad sāk attīstīties sabiedriskā darba dalīšana un ražošanas
specializācija tiek padziļināta. Pozitīvās iezīmes sabiedriskā darba dalīšanā ir tās, ka
tiek mācīti konkrēti viena amata speciālisti, kas vērš uzmanību tika savai profesijai,
līdz ar to ražošana un tās rezultāts spēj būt efektīvāks.…
