Feodālisms ir valsts iekārta, kur valsts vara ir pilnīgi decentralizēta par labu vietējām iestādēm un īpaši priviliģētām personām vai korporācijām.. Feodālai valstij raksturīgs arī sabiedrības sadalījums kārtās un kārtu tiesisko nevienlīdzību – politiskajām un ekonomiskajām privilēģijām augstākajām kārtām (muižniecībai, garīdzniecībai) un zemāko kārtu nepilntiesību, piemēram, zemniecības nospiešana dzimtbūšanas stāvoklī. 1. 58.lpp.
Feodālisma “augsnes” - Franku valsts izveide.
Aptuveni mūsu ēras sākumā uz ziemeļiem no Romas valsts dzīvoja ģermāņi, kuri no grieķu un romiešu viedokļa bija barbari – rupji, neizglītoti cilvēki. Ģermāņu ciltis vēl nebija stabili apmetušās kādā noteiktā vietā, bet, citu barbaru cilšu spiestas, bieži pārvietojās. Ap to laiku sākās lielais tautu pārvietošanās jeb staigāšanas process. Veselas ciltis ar visām ģimenēm, iedzīvi un ganāmpulkiem savu karavīru aizsardzībā devās no austrumiem uz rietumiem, ielauzās Romas teritorijā, kur laupīja, postīja un slepkavoja.
Romieši jau pirmā gadsimtā pirms mūsu ēras bija iekarojuši Galliju, kas bija viena no bagātākām Romas provincēm. Lai to aizsargātu pret ģermāņu cilšu iebrukumiem, romieši ar vienu no šīm ciltīm – frankiem – bija noslēguši līgumu par Gallijas aizsardzību. Ar to franki bija kļuvuši par Romas sabiedrotajiem. Frankiem pašiem vēl nebija savas valsts. Taču saskarsmē ar romiešiem viņi bija iepazinušies ar Romas kultūru un valsts pārvaldi.…
