Kaut arī skaitliski vācu karaspēki Rīgas – Daugavpils frontē bija daudz mazāki, militārās vadības un bruņojuma ziņā tie būtiski pārspēja krievu armiju. Latviešu nacionālās daļas no visiem Rīgas frontē esošajiem krievu armijas spēkiem procentuāli bija samērā neliela daļa. Rietumu sabiedrotie aicināja Krieviju uzsākt militāru ofensīvu, lai atvieglotu franču karaspēka stāvokli Rietumu frontē pie Verdenas. 1916.g. rudenī latviešu bataljonus papildināja un pārveidoja par pulkiem. Pulkus sadalīja divās brigādēs pa 4 pulkiem katrā. Pavisam kopā tajos bija aptuveni 28 000 vīru. Brigādes komandēja ģenerāļi Augusts Ernests Misiņš un Andrejs Auzāns. Aktīvākā karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916.g. pavasarī un vasarā. Pie Ķemeriem latviešu strēlnieki pat pārrāva fronti, bet pavēlniecība neprata izmantot šos panākumus. Sīvas kaujas bija arī Nāves salā pie Ikšķiles, kas patiesībā nebija sala, bet neliela krievu armijas noturēta teritorija Daugavas kreisajā krastā. …
