Mērķis – noskaidrot ūdens apgādes problēmas, to risinājumus, kā arī piesārņojuma ietekmi uz ūdens apgādes sistēmām un pazemes ūdeņiem.
Ik katrā vietā ūdens ir unikāls. Atšķirīgo minerālvielu sastāvu, t.sk. dzelzs koncentrāciju, arī ūdens cietību nosaka ieguves vieta. Šo atšķirību ir bezgala daudz, tieši tāpēc nevar būt divu vienādu ūdens apgādes risinājumu. Nopietnā projektā nākas iesaistīt ģeologus, mikrobiologus, ķīmiķus, inženierus, celtniekus. Šādos projektos vienmēr ir iespēja jauno sistēmu uzlabot nu papildināt.
Latvijā netrūkst ūdens apgādes problēmu. Ūdensvadu tīkli pārsvarā ir diezgan nolietojušies, bet daudzviet problēmas rada arī konceptuāli aplams risinājums. Ūdens patēriņš neatbilst Maskavas grandiozajam projektam, tas pārlieku lēni plūst pa vadiem, piesātinoties ar dzelzi, savairojas baktērijas, bet lielie sūkņi bezjēdzīgi tērē milzumu enerģijas, lai uzturētu tīklā spiedienu. Piegādātāji strādā ar zaudējumiem, bet cilvēki saņem zemas kvalitātes negaršīgu ūdeni.
Lielākā daļa mūsu pilsētu ūdensvadu plūst pazemes avotu ūdens. Šis ūdens ir lētāks un tīrāks, mazāk pakļauts piesārņojumam un avāriju draudiem. Tomēr pazemes ūdeņos ir pārāk daudz kalcija un dzelzs, vēlams to mīkstināt un atdzelžot.…
