Dzeltenā māja man vienmēr bija liela noslēpumu lāde, jo tajā allaž varēja atrast kādu interesantu priekšmetu vai apģērba gabalu, kādu var apskatīt tikai vēstures muzejā. Turklāt šajā mājā ir vēl kas īpašs. Vienā no istabām atrodas milzīgs grāmatu plaukts, pie kura pieejot, vienmēr var atrast vecu, nelasītu, bet visnotaļ īpašu grāmatu. Šī grāmatplaukta burvība lika man iemīlēt literatūru. Astoņu gadu vecumā es sāku rakstīt savu avīzīti un pārdot to kaimiņiem. Šeit notika mana pati pirmā intervija ar novada domes priekšsēdētāju desmit gadu vecumā. Tas savukārt rezultējās ar manu kaislību pret žurnālistiku, kas ir manas dzīves viens no lolotākajiem mērķiem kopš tām dienām, kad saules apspīdētā pludmalē piepildīju savas pirmās kladītes ar piezīmēm. Šī ir vieta, kur turpināju rakstīt un sarakstīju savu pirmo grāmatu, un sāku strādat pie otrās. Šajā vietā, zilo ūdeņu apskalotā smilšu laukumiņā, es ieguvu mērķi, kas kļuva par daļu manis.…
