Kādu dienu garlaikodamās, es ieslēdzu televizoru. Man acu priekšā parādījās pavisam neparasts skats – televizora ekrānā bija redzams ļoti liels, vismaz divus metrus garš Cālis. Viņam bija ļoti gara, dzeltena, pūkaina spalva, dziļas, burvīgas acis, bet uz viņa vēdera bija redzama sarkana sirds, uz kuras rakstīts ‘’Miers un labestība”. Viņš izskatījās ļoti amizants. Viņa prasme aizrautīgi runāt bija apbrīnojama. Brīžiem Cālis runāja angliski, brīžiem franciski, vāciski, spāniski. Cālis esot atgriezies no ļoti tālas senatnes, lai jaunajiem eiropiešiem parādītu īstās dzīves vērtības, kuras šodienas sabiedrībā esot pilnīgi zudušas. Cālis pauda savas pārdomas par mūsdienu Eiropu un tās jauniešiem, kā arī stāstīja par saviem labajiem darbiem.
Cālis stāstīja, ka mūsdienās ikvienam cilvēkam izveidojusies savādāka dzīves uztvere un domāšana. Tāpēc viņu tik ļoti satrauc, kas notiek pasaulē, kāpēc vairs nevalda miers, notiek kari, tiek piekauti, slepkavoti nevainīgi cilvēki. Sabiedrība rāda paraugu un daudzi domā, ka tas nav slikti, un dara tāpat. Mūsdienu jaunieši būs nākamie pieaugušie, kuri veidos sabiedrības pamatu. Ja sabiedrība mainīsies, sākot jau ar jauniešiem, tad mainīsies arī pasaule apkārt.…
