3. posms:
Izdzīvojis sava uzplaukuma radošos gadus, abstrakcionisms pamazām apsīka, tomēr neizzuda pavisam, jo turpināja ietekmēt 60. gados Amerikā radušos jaunos avangarda virzienus, piemēram, popārtu.
Bet jau 1975. gadā bija pienācis laiks jaunam pavērsienam, kas kristalizējās jaunā jēdzinā postmodernisms. To izvirzīja Čārlzs Dženkss, jauns arhitekts, kam bija apnikusi funkcionālisma doktrīna, kuru mēdza identificēt ar moerno arhitektūru.
1988. gada 11. oktobrī Džons Rasels Teilors rakstīja laikrakstā The Times: „Pirms gadiem 15 vai 20 mēs skaidri zinājām, ko saprast ar „Moderno māklsu” un aptuveni ko varētu ieraudzīt izstādē, kas izreklamēta kā avngardiska. Bet tagad mēs, protams, dzīvojam plurālistiksā pasaulē, kur pats progresīvākais, tātad laikam jau postmoerniskais, bieži vien izskatās kā vistradicionālākais un retrospektīvākais”. Un šis nav vienīgais tā laika citāts, kurš skan kā kapa runa pie modernisma zārka.
…
