Pils ir celta laikā no 1842. līdz 1845. gadam angļu - sakšu jeb pseidogotiskā angļu-sakšu stilā pēc Berlīnes eklektiķa Fridriha Štīlera meta.
Pils īpašnieks bija vācu grāfs Fridrihs fon Medems.
1905. gadā nemiernieki pili izposta un daļēji nodedzina.
1907. gadā pils tiek atjaunota.
1921. gadā Vecaucē izveido Latvijas Universitātes lauksaimniecības studentu mācību un pētījumu saimniecību, kas darbojas līdz šodienai.
Pili stipri izposta Otrā pasaules kara beigās, atkāpjoties gan vācu, gan krievu armijām, - tiek sagrauta fasāde, nošķelts tornis.
Līdz 1956. gadam to atjauno, un gadu vēlāk pilī atkal sāk mācīties studenti.
Pēdējā restaurācija notika 80.gadu beigās.
Ap pili plešas 13 ha liels daudzu vietējo iedzīvotāju iecienītais ainavu parks ar vairākiem dīķiem, svešzemju koku un krūmu stādījumiem, pastaigu celiņiem un pieminekļiem – pirmajam mācību un pētījumu saimniecības "Vecauce" vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi.…
