Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Teoretiskais apraksts | 4 |
2.1. | Zemes garozas ķīmiskais sastāvs | 4 |
2.2. | Iežu klasifikācija | 4 |
2.2.1. | Pēc minerālu dažādības | 5 |
2.2.2. | Pēc iežu veidošanās apstākļiem | 5 |
2.3. | Latvija sastopamie ieži | 5 |
2.3.1. | Sēra saturošie | 7 |
2.3.2. | Slāpekļa saturošie | 8 |
2.3.3. | Oglekļa saturošie | 9 |
2.3.4. | Fosfora saturošie | 9 |
2.4. | Vielu plūsma un aprite | 10 |
2.5. | Ūdens cietību ietekmējošie faktor | 10 |
2.6. | Ekoloģiskās problēmas , kas saistītas ar iežu pārvērtībam | 11 |
3. | Praktiskā daļa | 12 |
3.1. | Pirmais eksperiments | 12 |
3.2. | Otrais eksperiments | 13 |
4. | Secinājumi | 16 |
5. | Literatūras saraksts | 17 |
Aktualitāte: Latvijā visbiezak sastopami ir kalcija un magnija saturošie ieži , bet tie ir elementi kas izraisa būtiskas ūdens cietības izmaiņas un tas savukārt stipri ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi, tehniskās ierīces un arī veselību.
Problēma: Kā kalnu iežu nogulumi ietekme ūdens cietību , kontaktējot ar to .
Kādas parvertības notiek ar iežiem , kad tie kontaktē ar skābiem ūdeņiem.
Hipotēze: Kalnu iežu nogulumi kontaktā ar skābiem ūdeņiem, izraisā būtiskās ūdens cietības izmaiņas. It īpaši tadi ieži kā dolomīts un kaļķakmens.
Mērķi: Noteikt cieto ūdeņu veidošanas iemeslus.
Simulēt dabisko cieto ūdeņu izveidošanas procesu.
Uzdevumi: Pirmkārt , izpētit ūdens cietības izmaiņu celoņus.
Otrkārt , laboratorijā simulēt dabā notiekošos procesus, kad veidojas ciets ūdens.
Treškārt, salidzināt iegutos datus ar literatūras datiem , kas raksturo ūdens cietību.
Pētijuma metodes:
1) Literatūras avotus uz doto tematu izpēte.
2) Iegūtas informācijas analīze
3) Dabas procesu simulācija, veicot eksperimentus laboratorijā.
4) Ieguto rezultātu analīze un salidzināšana ar literatūras avotiem.
5) Visu rezultātu apkopošana.
6) Secinājumu izdarīšana balstoties uz pētijuma rezultatiem.…
zinatnīsķi petniecīskais darb ķīmijā un vel pievienoju prezentāciju a kuru tika aizstavēts šis darbs.