Mums dzīvē ir tik daudz kas dots. Pats galvenais – dzīvība. Tomēr daļa dotās dzīves paiet īgņojoties un sūkstoties, ka kaimiņam labāks radio, draudzenei – kleita, bet brālim – saldējums. Tātad man ir kaut kas mazāk, sliktāks, un vainīgi viņi. Cilvēkiem vajadzētu apstāties un padomāt, vai vesela neapmierinātības pilna diena ir tā vērta. Varbūt labāk apskaut brāli, pateikt labus vārdus draugam un kaimiņam, jo viņi mums ir. Tas nekas, ka mums nav tāda radio vai saldējuma. Mums jābūt laimīgiem par to, kas mums ir, protams, nepieciešams izvirzīt arī mērķus, tiekties uz tiem, bet nevajag salīdzināt ar citiem, jo katram ir savas vērtības.
Romāns mudina pārdomāt arī savu dzīvi, izvērtēt, kādos būros dzīvoju es pati. Iegūtās atziņas noteikti palīdzēs turpmākajā dzīvē, jo laimi meklēšu tajā, kas man ir dots, nevis kas man varētu būt.
…
