-
Starptautiskais Valūtas fonds un Latvija
2011. - 2015. g.
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Starptautiskais Valūtas fonds | 5 |
| 1.1. | Starptautiskā Valūtas fonda vēsture | 5 |
| 1.2. | Starptautiskā Valūtas fonda darbība | 6 |
| 2. | Latvija un Starptautiskais Valūtas fonds | 10 |
| 2.1. | Latvija un SVF pēc neatkarības atjaunošanas | 10 |
| 2.2. | Latvija un SVF pirms krīzes 2005. gadā | 10 |
| 2.3. | Latvija un SVF sākoties Parex bankas krīzei 2008.gadā | 11 |
| 2.3.1. | Starptautiskās palīdzības pakete | 12 |
| 2.4. | Sarežģītas pārrunas ar SVF un ES 2009.gadā | 14 |
| 2.5. | Latvijas un SVF sadarbība krīzes pārvarēšanā | 15 |
| 2.6. | Aizdevumu atmaksa SVF un citiem aizdevējiem | 19 |
| 3. | Latvijas un Islandes atšķirīgā valūtas kursa politika | 20 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 26 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 28 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Secinājumi:
1. SVF izveides mērķis bija izvairīties no postošās ekonomiskās politikas atkārtošanās, kura veicināja 1930. gadu Lielo depresiju.
2. SVF visvairāk balsstiesību pieder ASV, tādējādi ASV arī mazāk vai vairāk nosaka kā tika un tiks pārvarētas krīzes.
3. Bez SVF finansējuma 1992. gadā, Latvijai būtu grūti ieviest savu valūtu un nodrošināt valsts funkcionēšanu.
4. Visticamāk, ka krīze nebūtu tik dziļa, ja Latvijas valdība 2005. gadā būtu ieklausījusies SVF brīdinājumā un laicīgi īstenojusi attiecīgu fiskālo, nodokļu politiku.
5. Nepienācīga banku sistēmas reglamentēšana noveda pie Parex bankas krīzes, tādējādi aizsākot finanšu krīzi visā valstī.
6. Vislielāko aizdevumu piešķīra ES. 65 procenti no saņemtajiem 4,5 miljardiem eiro, bija ES finansējums.
7. Pateicoties ES stingrajai nostājai, palīdzības programma Latvijai netika pārtraukta. Latvija saņēma nepieciešamo finansējumu un pārvarēja finanšu krīzi.
8. SVF visu laiku šaubījās un uzskatīja, ka Latvijai neizdosies saglabāt piesaisti eiro.
9. Latvija izmantoja 4,5 miljardus eiro no paketē atvēlētajiem 7,5 miljardiem eiro, ko var uzskatīt pozitīvu faktu.
10. Latvija sekmīgi aizņēmās tikai „lētos” finanšu resursus no ERAB, Pasaules Bankas, SVF un Eiropas Savienības, jo atlikušos 3 miljardus, ja tie būtu bijuši nepieciešami, Latvijai būtu jāaizņemas jau ar 2 reizes lielāku procentu likmi.
11. Finanšu krīzes apstākļos prognozētie rādītāji ļoti atšķiras no faktiskajiem, tas pierāda faktu cik grūti ir ko prognozēt.
12. Gandrīz 90 procenti no saņemtā finansējuma tika izmantoti budžeta deficīta segšanai un valsts parāda atmaksai.
…
Starptautiskas Valūtas fonds ir starptautiska finanšu institūcija, kas pārrauga pasaules finanšu sistēmu ar mērķi nodrošināt tās stabilitāti. Starptautiskais Valūtas fonds darbojas jau kopš 1945. gada, un pēc Padomju Savienības sabrukuma tā dalībnieku skaits ir būtiski pieaudzis, tāpat kā būtiski pieaudzis arī ir pieprasījums pēc palīdzības. Fonds šo gadu laikā gan finansiāli, gan tehniski ir palīdzējis ļoti daudzām pasaules valstīm pārvarēt finanšu krīzi. To vidū Latvija nav izņēmums un Starptautiskajam Valūtas fondam tā pievienojās uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, ar tā palīdzību ieviešot savu nacionālo valūtu – Latvijas latu. Tomēr darba autoram daudz būtiskāka šķiet sadarbība ar fondu, kas aizsākās 2008. gada nogalē, kad Latvijā iestājās finanšu krīze un valdība vērsās fondā pēc palīdzības. Praktiski vienlaicīgi pēc palīdzības Starptautiskajā Valūtas fondā tobrīd vērsās arī krahu piedzīvojusi Islande. Abas valstis krīzi pašlaik ir pārvarējušas, taču sabiedrībā ir dzirdams viedoklis, ka Latvijai vajadzēja izvēlēties tādu pašu krīzes pārvarēšanas ceļu kā Islandei, proti - devalvēt savu nacionālo valūtu. Fonds abām šīm valstīm izsniedza lielus aizdevumus, tāpēc autors pievērsies Latvijas un Valūtas fonda sadarbības izpētei un valūtas kursa politikai.
