Tēls veidojas no mūsu secinājumiem un aizspriedumiem par kāda konkrēta cilvēka atsevišķiem panākumiem vai neveiksmēm. Tas ir uz vertībām balstīta konstrukcija, kas cilvēku uztverē ir grūti maināma. Kas var rasties ļoti īsā laikā, pamatojoties uz nelielu informācijas daudzumu. Tā kā informācijas ir maz, tā tiek uzņemta automātiski. Tēla imidžu var veidot gan sabiedrisko attiecību aģentūra, gan paši indivīdi no saviem priekšstatu kopumiem, ko ir guvuši ar mediju palīdzību. 1950. gads bija izšķirošs gads, kad vārds „tēls” kļuva populārs valsts, politiķu, produktu, kā arī nāciju un citu objektu aprakstos publiskajā sfērā. Lai raksturotu „tēla” jēdzienu izmanto R. Berglera lietoto definīciju, ka „tēls” ir vienkāršots mūsu saprāta radīts apzīmējums. Tas netiek attēlots un saistīts ar mūsu saprātu tiešā saiknē. Par pamatu tēla, jeb imidža izveidei kalpo reālā objekta atsevišķi elementi, tie veidojas ļoti ātri, jo nebalstās uz cilvēka domāšanu, bet gan uz uztvertās informācijas interpretāciju, kā arī informāciju, kuru mēs esam ieguvuši no citiem indivīdiem saistībā ar to pašu objektu. Tēlus var apskatīt no trim pusēm: projicētais, jeb mediju radītais, vēlamais, tāds kāds vēlētos būt, un reālais, tads kāds īstenībā is pats tēls. Neitrāls tēls var atbilst lielākai auditorijas daļai, kura to interpretē atbilstoši lietotajām nozīmēm.
Tēla veidošanā svarīgu lomu spēlē mediju un kultūras savstarpeja komunikācija: mediju valodas, ka arī reprezentācija. …
