Bez tīri tehnisku risinājumu piedāvāšanas autori savā publikācijā nav arī aprakstījuši, kā, viņuprāt, ir jānovērtē uzņēmuma veiksmes faktori, kā tie jāklasificē un kāda salīdzinošā skala jāizmanto. Arī tad, ja bizness nav veiksmīgs – kā noteikt, kurš no tā saucamajiem mēmiem izrādījās vājais posms, no kura būtu jāizvairās? Un, ja uzņēmums ir veiksmīgs, nav izslēgts fakts, ka īpašnieks nevēlēsies atklāt veiksmes faktorus, baidoties no tā, ka varētu zaudēt savas konkurētspējīgās priekšrocības.
Rakstā minētās idejas izklāsts brīžiem šķita pārlieku izplūdis, līdz ar to prasītos vairāk konkrētības, mazāk atkārtošanās – tad publikācijā minētās domas būtu vieglāk uztveramas. Arī secinājumi varēja būt konkrētāki, vēlams, tēžu formā, lai lasītājs varētu ātrāk un ērtāk izveidot sev priekšstatu par būtiskākajiem rakstā minētajiem jautājumiem.
Runājot par tehnisko pusi, rakstā tika izmantota specifiska, šai jomai atbilstoša terminoloģija, daudzi apzīmējumi bija jaunizveidoti, tiem tika piedāvātas autoru veidotas definīcijas un skaidrojumi. Tā kā raksts ir angļu valodā, brīžiem specifiskie termini sarežģīja tēmas izpratni.
Noslēgumā analizētājs vēlas norādīt, ka publikācijā minētā ideja par Biznesa Genoma Projekta izveidi ar mērķi attīstīt uzņēmējdarbību visā pasaulē ir vērtējama kā inovatīva un neparasta, un autoru izklāstītās vīzijas var kalpot kā nozīmīgs pamats tālākā šīs idejas attīstīšanā un realizēšanā.
…
