Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 1 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'D.Didro "Domas par dabas interpretāciju"', 1.
  • Referāts 'D.Didro "Domas par dabas interpretāciju"', 2.
  • Referāts 'D.Didro "Domas par dabas interpretāciju"', 3.
  • Referāts 'D.Didro "Domas par dabas interpretāciju"', 4.
  • Referāts 'D.Didro "Domas par dabas interpretāciju"', 5.
  • Referāts 'D.Didro "Domas par dabas interpretāciju"', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Denī Didro (1713-1784),franču filozofs. Rosinājis savus laika biedrus pētīt dabu un apcerēt sabiedriskās problēmas, līdz ar to kļuvis par vienu no centrālajām figūrām franču apgaismībā. Vislielāko ieguldījumu zinātnes un sabiedrības apziņas attīstībā viņš devis kā filozofs un franču Enciklopēdijas izdošanas organizētājs un redaktors.
Denī Didro darbs „Domas par dabas interpretāciju” iedalās trīs nodaļās:1.Jaunajiem ļaudīm, kas noskaņoti studēt dabas filozofiju,2.Par dabas izskaidrošanu,3.Lūgšana.
Pirmajā nodaļā „Jaunajiem ļaudīm, kas noskaņoti studēt dabas filozofiju” autors lasītāju mazāk cenšas izglītot, bet vairāk domāt un saprast dabas likumus sev apkārt. Denī Didro vēlas, lai lasītājs, lasot šo darbu, pareizi saprastu dabu un iedziļinātos tajā, ko viņš īsti ir domājis to rakstot.
Otrajā nodaļā "Par dabas izskaidrošanu" Denī Didro uzskata, ka matemātikā un ģeometrijā nevar būt precīzi mērījumi, neizmantojot eksperimentālo filozofiju, kurai nākas izlabot ģeometrijas aprēķinus.
Viņš uzskata, ja kāda zinātne ir tapšanas stadijā un tai ir liela reputācija, tad tai pievērsies diezgan liels cilvēku pulks, jo viņi vispirms vēlēsies uzzināt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem un vēlāk kļūt slaveni ar kādu savu izgudrojumu vai atklājumu, taču gribētāju skaits ātri kļūst mazāks, jo apsīkst kolonistu kustība uz zemi, kuras dēļ veiksme kļūst grūti sasniedzama un reta.Un zinātnei paliek tikai tie cilvēki, kas ar to pelna iztiku vai arī ģeniāli cilvēki, kurus tā turpina valdzināt ilgi pēc tam, kad tās prestižs izgaisis un apzināties sava pūliņa veltīgumu.
Viņš uzskata, ka dabas parādības ir tik daudzveidīgas, ka tās nevar salīdzināt ar mūsu prāta aprobežotību un mūsu sajūtu orgānu vājumu.

Atlants