Cilvēce izmanto trīs veidu resursus. Tie ir cilvēku radītās vērtības, dabas abiotiskie un bioloģiskie resursi. Visas sugas cilvēki iedala trijās kategorijās: derīgās, kaitīgās un pārējās. Lielāko daļu augu un dzīvnieku mēs piepulcējam trešais grupai. Mēs aizsargājam derīgos cīnāmies pret kaitīgajiem un neitrāli izturamies pret pārējiem, tie industrializācijas un modernās lauksaimniecības apstākļos vienalga ir zaudētāji.
Aizvien pieaugošajai (1.1. att.) mūsdienu sabiedrībai ir nepieciešams aizvien vairāk dzīves telpas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pārtiku, darba vietas un mitekļus.
1999. gada 12. oktobrī cilvēku skaits pasaulē sasniedza 6 000 000 000, un šis skaits strauji pieaug (Interneta mājas lapā [http://www.ibiblio.org/lunarbin/worldpop] var sekot šim procesam).Tiek būvēti autoceļi, palielinātas lauksaimnieciski apstrādājamās platības, dabisko ainavu nomaina industrializētas teritorijas. Neskartās dabas platības sarūk vai pazūd pavisam, bet daudzu sugu izdzīvošanai ir nepieciešamas ļoti lielas, savā starpā savienotas relatīvi neskartas platības. Sugai, kurai īpatņu skaits ir neliels, arī genofonds ir pārāk mazs lai pielāgotos vides pārmaiņām.
No visām vides pārmaiņām šodien par visnopietnākajām uzskata bioloģisko resursu izsīkumu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
Zemes vēsturē ir bijuši vairāki periodi, kad liela daļa biocenožu gājusi bojā, bet patreizējās sugu iznīcināšanas tempi un apjomi pārsniedz visus iepriekšējos (1.2. att.).…
