Latvijas identitātes meklējumos

Latviešu tauta ir maza bet varena, to pierāda saglabātais kultūras mantojums, valoda un tradīcijas, kas ir pārcietušas vairāku gatsimtu okopācijas. Diemžēl pēdējā piecdesmit gadu okopācija un rusifikācija ir sašķobijusi mūsu nacionālo un tautisko identitāti. Tas izpaužas tādos primitīvos kā kvasa uzskatīšana par latviešu nacionālo dzērienu, rosola par latviešu nacionālo ēdienu un visbeidzot savu tradīciju aizstāšanā ar tādiem svētkiem kā helloween, kristīgie ziemasvētki, lieldienasu.t.t. Tādu piemēru ir daudz, vismagākais ir valodas kropļošana ar krievu valodas vārdiem un tagad tik modernajiem anglicismiem.

Latviešu mentalitāte ir plaša un skaista, diemžēl, šajā esejā nespēšu raksturot visu tās skaistumu. Ne tikai tās apjoms man traucēs izklāstīt pilnībā tās skaistumu, bet arī tas, ka skaistas lietas nav vārdos izklāstāmas. Pamēģiniet man izstāstīt par skaistas vasaras dienas saulrietu tā, lai es spētu klausoties to izbaudīt tāpat kā skatoties...

Latviskās identitātes galvenais un senākais posms ir folklora, tāpēc stāstīšu par to. Kā jau šī darba apjoms ir ierobežots, es varu sausi uzskaitīt tradicionālos svētkus un paražas, bet tas tikai liktu folklorai izklausīties garlaicīgai. Tā vietā es labāk pastāstīšu par kādu tradīciju, kura šobrīd ir aiztāta ar helloween(Labrāt stāstītu par jāņiem, bet tos jau visi zina). Ķekatas - " No Mārtiņa līdz pat Metenim latvieši gājuši masku gājienos. To nosaukumi un parašas atšķiras atkarībā no vietas un laika, kad maskās iets. Izplatītākie ir ķekatas (pārsvarā Kurzemē), budēļi (Zemgalē), kaladnieki (Latgalē), čigāni (Kurzemē, Vidzemē), kā arī nosaukumi pēc dienām: Mārtiņos - mārtiņbērni, Katrīnās - katrīnbērni u.tml. Mazāk zināmi nosaukumi ir buki, miežvilki, bubuļi u.c. Dažviet viepļu gājējiem bija dažādi nosaukumi dažādos svētkos, piem. Dobelē Ziemassvētkos - danča bērni, bet Meteņos - budēļi."(folklora.lv). Atšķirībā no heloweena, tajos nesaģērbjas visādos briesmīgos, bet gan vairāk smieklīgos tēlos, arī jēga tav visam ir lielāka. Ja amerikāņi ākstās, lai izdiedelētu konfektes, latvjiem tam visam ir dziļāka jēga. Kopā ar budēļiem tika nesta svētība, veselība, auglība. Budēļos gāja skaļi dziedot un trokšņojot, jo skaļāk, jo labāk. Vēl līdzība ir ar helloweenu ir tajā apstāklī, ka šie ļaudis gāja pie visiem ciemoties, pie durvīm dziedot:

Atver durvis, nama māte,
Laid iekšā budēlīšus:
Budēlīši nosniguši,
Lediņā sasaluši.

ja budēļiem netika atvērtas durvis, tad tie lādējās:

Ja jūs iekšā nelaidīsit,
Aizķērnāšu nama durvis.

…