Jaunības gadi
Spāņu dzejnieks, prozaiķis un dramaturgs Federiko Garsija Lorka dzimis 1898.gada1 5.jūnijā Granadas provincē Fuentevakerosā (Fuente Vaqueros) turīgā muižnieka un skolotājas ģimenē. Viņa auklīte Karmena Ramasa (Carmen Ramaz) no Fuentevakerosas atceras, ka jau agrā bērnībā Federiko mēdza sapulcināt cilvēkus no ciema un tiem rādīt leļļu teātri no paša izgatavotajām kartona lellēm2, kas, iespējams, jau tad parādīja viņa fantāziju un vēlmi savu darbu rādīt citiem.
1909.gadā, kad Federiko bija 11 gadi, visa ģimene (vecāki, pats Federiko ar brāli Francisko un māsām Izabellu un Končitu) pārcēlās uz Granadu, lai gan bieži brīvdienas pavadīja laukos, toreizējā Askerosā (Asquerosa), tagadējā Valderūbijā (Valderrubio), kur tapusi ļoti liela daļa no autora darbiem3. Pēc vairākiem gadiem, kad Federiko jau bija daudz ceļojis un dzīvojis ar pārtraukumiem Madridē, viņš atcerējās, kā šī lauku vide ietekmējusi viņa darbus: „Mīlu zemi. Es jūtos tai piesaistīts visās savās emocijās. Manas visagrākās bērnības atmiņas ir piesūkušās ar zemes garšu un smaržu. Lauku augsne, zeme ir manī atstājusi lielu iespaidu. Tārpi, kukaiņi, dzīvnieki un lauku ļaudis ir piesaistoši (suģestīvs???) tikai dažiem. Es to šobrīd uztveru tāpat kā bērnībā. Citādi es nebūtu uzrakstījis Asins kāzas.”4 Arī kāds viņa vienaudzis no viņa dzimtā ciema atceras Lorku rakstām starp zemniekiem un viņu vēršu ganāmpulkiem5, kas jau toreiz parādīja viņa īpašo saikni ar dzimto zemi, ar lauku vidi un tās ļaudīm.…
