Politika ka tāda, eksistē tikai tāpēc, ka cilvēki nevar dzīvot piekrišanā viens ar otru. Cilvēki nevar izlemt kā viņiem dzīvot, viņi nevar izlemt kam jādabū ko un kad, kā sadalīt varu un citus resursus savā starpā. Šādu jautājumu ir bezgalīgi daudz un rast uz tiem atbildes viņiem palīdz politika.
Politika ir sociālā aktivitāte caur kuru cilvēks cenšas izmainīt un uzlabot savu dzīvi. Politika vienmēr izpaužas caur dialogu, nevis caur monologu. Viena no politikas definīcijām ir tā, ka tas ir aktivitāte ar kuras palīdzību cilvēki izdomā, glabā un izmaina pamatnoteikumus, pamatprincipus pēc kurām viņi dzīvo. Tieši šo aktivitāti pēta ka akadēmisko priekšmetu, piemēram universitātēs un citās izglītības iestādēs. Politika ir cieši saistīta ar konflikta un sadarbības fenomeniem, taču viennozīmīgi definēt nozīmi vārdam „politika” ir gandrīz neiespējami. Pastāv ļoti daudz versiju, taču dažām to tām versijām ir kaut kas kopīgs, bet dažas ir ļoti pretrunīgas un neiet saskaņā ar to kas cilvēkam nāk prātā, kad viņš dzird vārdu „politika”. Tas notiek daudzu iemeslu dēļ, taču viens no galvenajiem ir tas, ka līdz pat mūsdienām, zinātnieki kas darbojas šajā un līdzīgās jomās, nevar konkrēti atbildēt uz jautājumu par politikas priekšmetu.
Politoloģija, kā jau liecina nosaukums, ir zinātne par politiku. Tajā iekļaujas pētījumi par struktūru un procesiem valdībā vai jebkurā citā ekvivalentā sistēmā, kas nodrošina drošību, likumību un citas sabiedrības eksistencei nepieciešamas lietas. Tādējādi politoloģijā tiek iekļautas tirdzniecības savienības, korporācijas, reliģiskās sistēmas un citas kolektīvās intelekta izpausmes jomas, kas strukturāli līdzinās valsts pārvaldes sistēmai. Politologi pievērš uzmanību varas nodošanai un dalīšanai sabiedrībā, kas bieži ir saistīta ar savstarpēji konfliktējošām interesēm.
Kopš Otra pasaules kara beigām starptautisko attiecību pētniecība, kas ir arī tiesībzinātņu, ekonomikas un socioloģijas sastāvdaļa, kļuva par svarīgu lauku politoloģijā.
Politoloģijas izpēte ir jo sarežģīta tāpēc, ka arī paši politologi ir neizbēgami iesaistīti politiskajos procesos, jo viņu secinājumi tiek aktīvi izmantoti politiskajā dzīvē.
Politikas zinātnē ietilpst tādas nozares kā:
• Politiskā socioloģija
• Politiskā ētika
• Politiskā antropoloģija
• Politiskā ģeogrāfija u.c.
Savukārt politiskā uzvedība ir starpdisciplīna, kas vairāk saistīta ar politisko socioloģiju. Tāpēc domāju ir vērts mazliet pievērsties arī socioloģija un politiskās socioloģijas jēdzienu būtības izskatīšanai.
…
Politiskās realitātes socioloģiskā analīze. Cilvēks kā politikas subjekts. Personība politikā
