Karls Gustavs Jungs dzimis 1875. gadā Šveicē, Kesvilā pie Bodenezera, evaņģēliski reformētās baznīcas mācītāja ģimenē. Zēna gados zēns ir noslēgts, kluss viens bez draugiem, bet ar augstu intelektuālo attīstību. Jungs studē medicīnu un izvēlas tanī laikā nepopulāro specializāciju- psihiatriju. Junga skatījumā psihiatrija ir nozare, kas ļauj izzināt dabiskā un kulturālā, naturālā un vēsturiskā, materiālā un garīgā mijiedarbība cilvēka dzīvē un attīstībā. Jau studija laikā Jungs aizraujas ar tolaik populāro okultismu, piedalās spiritisma seansos un iepazīstas ar astroloģisko un parapsiholoģisko literatūru. 1904. dadā viņš iegūst slavu un atzinību akadēmiskajās psihologu aprindās ar ASOCIATĪVO TESTU. Apmēram 100 vārdu saraksts, kuru dzirdot ātri jānosauc cits vārds, attiecināms uz individuālo bezapziņu, vēlāk šis tests tika izmantots dažādos projektīvos testos un arī melu detektorā.
Jungs satiek Z. Freidu un viņi kļūst par sadarbības partneriem. Jungs kļūst par starptautiskās psihoanalīzes priekšsēdētāju, kaislīgu psihoanalītiskās kustības organizētāju. Jungam ir psihiska enerģija, kas izpaužas dažādās formās. Lai izprastu cilvēka psihi jāiet ārpus dabaszinātnēm, mitoloģijas, reliģijas.
Apziņa un bezapziņa ir savstarpēji papildinošas instances, kas ļauj sākotnēji vienotību, bet nosauktais darbs ir formāls viņu attiecību ar Freidu pārtraukšanās. Jungam vairāk interesēja cilvēka paštapšanas un atdzimšanas alku izpausme. Jungs uzņem sevī pārāk daudz un pārāk dziļas citu cilvēku emocijas. Līdz ar to sākas pašam rādīties visādas vīzijas, murgi un jūt, ka “ Viņā notiek kaut kas izcils.” …
