Tiesību sistēmas balstās uz struktūrām, kuru elementi un saites noteiktā kārtībā veido to. Tiesību sistēmas mazākais elements ir tiesību norma, kas nepastāv viena pati par sevi, bet gan noteiktā sistēma ar citām tiesību normām. Katras nacionālas valsts tiesību normas veido vienotu veselumu-nacionālās valsts tiesību sistēmu. Tiesību normu sistēmu, kas regulē vienveidīgus jautājumus sauc par tiesību institūtu. Savukārt tiesību institūtu starpā pastāvošās saites veido tiesību nozari, kas ir tiesību normu kopums, kas attiecas uz vienveidīgām sabiedriskajām attiecībām.1 Tiesiskā sistēma ir konkrētas valsts parādību kopums, piemēram, pašas tiesības, tiesiskā apziņa un tiesu(juridiskā) prakse.2
I.Krastiņš definē tiesību sistēmu sekojoši: „Tiesību sistēma ir tiesību nozaru kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba. Tā ir objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve(struktūra), kas izpaužas vienoto tiesību iedalīšanā atsevišķās daļās (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas.”3 …
