Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 13.02.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Eseja 'Latvijas Krājbankas bankrotēšanas iemesli un ietekme uz Latvijas ekonomiku', 1.
  • Eseja 'Latvijas Krājbankas bankrotēšanas iemesli un ietekme uz Latvijas ekonomiku', 2.
  • Eseja 'Latvijas Krājbankas bankrotēšanas iemesli un ietekme uz Latvijas ekonomiku', 3.
  • Eseja 'Latvijas Krājbankas bankrotēšanas iemesli un ietekme uz Latvijas ekonomiku', 4.
  • Eseja 'Latvijas Krājbankas bankrotēšanas iemesli un ietekme uz Latvijas ekonomiku', 5.
  • Eseja 'Latvijas Krājbankas bankrotēšanas iemesli un ietekme uz Latvijas ekonomiku', 6.
Darba fragmentsAizvērt

Negatīvs efekts uz tautsaimniecību noteikti būs, jo to veido ne vien tieši zaudēta nauda, bet arī negūtais labums tautsaimniecībai, ko šie līdzekļi varēja sniegt, kā arī bankrota rezultātā zaudēja darbavietas vairāk kā deviņi simti darbiniekiem. [17] Jebkura uzņēmuma bankrots nelielā veidā ietekmē arī valsti, jo netiks vairs iekasēti nodokļi no šī uzņēmuma darbības.
Kopumā šī situācija ir negatīvi ietekmējusi gan iedzīvotāju uzticību finanšu institūcijām, gan arī tas atstās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Galvenais Latvijas Krājbankas bankrota iemesls bija nevis neveiksmīgs bizness, bet gan krāpnieciskais darbības. Kas norāda uz nepilnībām banku likumdošanā, ja šāda situācija ir bijusi pieļauta. Lai gan sekas nav tik lielas, kā tas ir bijis iepriekšējo banku nestabilitāšu dēļ, tomēr Latvijā tagad ir par vienu veiksmīgu, peļņu nesošu un inovatīvu banku mazāk. To kādas būs sekas pilnībā vēl pašreiz nevar noteikt, jo viss vēl ir procesā un to kādas negatīvās sekas uz Latvijas ekonomiku būs atstājusi šīs bankas bankrots varēs vērtēt pēc kāda laika. Bet pašreiz esošās sekas ir vairāk kā 900 darbinieku darba vietu zaudēšana, iedzīvotāju mazāka uzticēšanās bankām , daļa noguldītāju zaudēto līdzekļu un valsts budžeta deficīta palielinājums, aizdevuma dēļ Garantiju fondam. Ekonomikas ministrija pauž, ka lielāko ietekmi Krājbankas maksātnespēja visdrīzāk atstās netiešā veidā - caur patērētāju un uzņēmēju konfidences kritumu un potenciālu pieprasījuma apsīkumu.[18] Kā šī situācija pierāda, tad krāpnieciska darbība finanšu jomā var radīt lielas problēmas ekonomikai un būtiski mazināt uzticību tām, tāpēc ļoti svarīgi ir nodrošināt stingru kontroli finanšu institūcijām, jo tās piesaista citu cilvēku, uzņēmēju līdzekļus, kas nepieciešami to darbībai. Un šī situācija rāda, ka bankas bankrots var paralizēt finanšu plūsmas uzņēmumiem, gan arī turpmāk tiem radīt finansiālas grūtības. Uzņēmējiem un privātpersonām nevajadzētu noguldīt līdzekļus vienā bankā, ja to summa pārsniedz 100 000 eiro, tādējādi ir iespējams pasargāt sevi no zaudējumiem bankas bankrota gadījumā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants