Šķelta lūpa un aukslēja var rasties izolēti vai abas kombinācijā. Abas pastāv iedzimtu defektu no divām daļām, kurām grūtniecības laikā vajadzēja savienoties. Šķeltne lūpā var būt tik maza , ka redzams tikai neliels izliekums lūpā. Bet tas var būt tik plašs uz abām pusēm, ka atstāj minimālu augšējās lūpas audu daudzumu. Visbiežāk sejas šķeltnes skar lūpas un/vai aukslējas. Problēma rodas no pirmajos embrioģenēzes mēnešos no vairākiem embrionāliem izaugumiem, kuriem šajā laikā šūnu vairošanās rezultātā jāsaaug. Šķeltnei pakļautam genotipam nevēlamu ārējo faktoru iedarbības dēļ var būt traucēta embrionālo izaugumu saaugšana, tādēļ kādā no šīm vietām var veidoties šķeltne. Ne vienmēr individuāli var izsekot iespējamiem iemesliem. Dažādu rasu pārstāvjiem lūpu un aukslēju šķeltņu biežums ir atšķirīgs. Patoloģija visbiežāk ir dzeltenās rases pārstāvjiem, retāk baltajai, visretāk melnajai rasei. Baltās rases cilvēkiem vidēji 1,5 no 1000 dzīvi dzimušajiem. Latvijā vidēji viens bērns ar šķeltni no 700-800 dzīvi dzimušajiem bērniem līdz 1,2-1,4 no 1000 dzīvi dzimušajiem (4).
Ja vecāki izrāda milzīgas bailes un uztraukumu, saskaroties ar bērnu, kuram ir šķelta lūpa un aukslēja, viņi jānomierina, pārliecinot, ka māsa palīdzēs iegūt informāciju un izskaidrot. Nav jābrīnās, ja vecāki izturas noliedzoši vai neparasti mierīgi. …
