Pavisam nesen klausījos, kā ārzemniece 3 dienu laikā cenšas iemācīties latviešu valodu, lasot Vizmas Belševicas romānu “Bille”. Katru dienu viņa sēdēja galerijā “Istaba” 8 stundas un lasīja, nesaprotot, kā izrunā katru burtu, kāda nozīme ir katram vārdam. Jebkurš interesents drīkstēja jebkurā brīdī iejaukties, palīdzēt meitenei izprast tekstu. Tajā brīdī es sajutu tik lielu vienotību starp latviešiem, kuri, visticamāk, viens otru satika pirmo un pēdējo reizi. Mēs visi sēdējām šajā nelielajā telpā lepni par savu dzimto valodu un vienā balsī runājām. …
