Šajā darbā tiek analizēts Birkenbauma tēls Rūdolfa Blaumaņa novelē “Nāves ēnā”, pievēršoties viņa psiholoģiskajai, sociālajai un simboliskajai dimensijai. Darbs sadalīts trīs daļās: ievads un konteksts, tēla psiholoģiskā analīze un simboliskā nozīme, kā arī tēla sociālā nozīme, sabiedrības atspoguļojums un personīgais pārspriedums ar secinājumiem. Darbs parāda, kā literatūra spēj atklāt cilvēka iekšējo pasauli, mijiedarbību ar sabiedrību un morāles dilemas, vienlaikus ļaujot lasītājam reflektēt par savu pieredzi un vērtību sistēmu. Eseja ir rakstīta vienveida prozas stilā, aptverot ~8500–9000 vārdus, un sniedz plašu analīzi par literārā tēla nozīmi gan psiholoģiskā, gan sociālā kontekstā.