Mūsdienās cilvēktiesības tiek uzskatītas par tikpat pašsaprotamu lietu kā elpošana, tas ir dabiski, tas tā ir, bet uzmanība tiek pievērsta tikai tajā gadījumā, ja ir radušies kādi šķēršļi vai izaicinājumi. Ja cilvēkam ir kaut kādas elpošanas problēmas, tad iespējams sāks interesēties par pašu elpošanas procesu, par iespējamiem traucējumiem, bojājumiem, lai novērstu sekas. Ja cilvēks jūt, ka nevar realizēt savas cilvēktiesības, tad iespējams mēģinās pētīt un analizēt, kas tās ir par tiesībām, kā tās tiek realizētas un kuros gadījumos tās var tikt ierobežotas.
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Jautājums vai tik tiešām katrs cilvēks zina savas tiesības, kā tās baudīt un izmantot. Tēma ir aktuāla, jo cilvēktiesības ir un būs tik ilgi, cik ilgi būs cilvēks, kam šīs tiesības piemīt. Tās ir dabiskās pamattiesības, kuru ierobežošana var mazināt cilvēka dzīves kvalitāti.
Referāta mērķis ir izpētīt cilvēktiesību institūtu, to izmantošanu, kopsakarā ar tiesībsarga redzējumu.…
