Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 26.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Ierobežota pieskaitāmība', 1.
  • Referāts 'Ierobežota pieskaitāmība', 2.
  • Referāts 'Ierobežota pieskaitāmība', 3.
  • Referāts 'Ierobežota pieskaitāmība', 4.
  • Referāts 'Ierobežota pieskaitāmība', 5.
  • Referāts 'Ierobežota pieskaitāmība', 6.
  • Referāts 'Ierobežota pieskaitāmība', 7.
  • Referāts 'Ierobežota pieskaitāmība', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Krimināllikuma 14.pantā ir ietverta jauna norma – ierobežota pieskaitāmība, kas Latvijas Kriminālkodeksā nebija paredzēta.

Krimināllikuma 14.pants. Ierobežota pieskaitāmība.
Ja persona noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā psihisko traucējumu vai garīgās atpalicības dēļ nav bijusi spējīga visā pilnībā saprast savu darbību vai to vadīt, tas ir, atradusies ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, tai atkarībā no nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tiesa var mīkstināt piespriežamo sodu vai šo personu atbrīvot no soda.
Personai, kura atzīta par ierobežoti pieskaitāmu, tiesa piemēro šajā likumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus.

Personas ierobežotu pieskaitāmību var noteikt tikai ar speciālistu /psihiatru, psihologu/ palīdzību, tāpēc, ja krimināllietā ir pietiekamas ziņas par to, ka attiecīgā persona izdarījusi Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī, prokurors saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 395.2 p.1.d. nosaka aizdomās turētajam, vai apsūdzētajam tiesu psihiatrisko ekspertīzi.
Saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 395.2 p.4.d. papildus tiesu psihiatriskajai ekspertīzei var noteikt arī tiesu psiholoģisko, tiesu medicīnisko ekspertīzi vai komplekso ekspertīzi.
Pietiekamas ziņas varētu būt izziņa no ārsta psihiatra vai ģimenes ārsta par to, ka persona, kura izdarījusi kādu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu, ir slimojusi vai slimo ar kādu psihisku vai garīgu saslimšanu, t.i., sastāv ārsta psihiatra vai ģimenes ārsta uzskaitē, ar kādu diagnozi, no kura laika, uzrāda organiskus personības traucējumus, atpalikušu personību ar uzvedības traucējumiem, kā arī noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļi, kas rada aizdomas, ka persona to varētu būt izdarījusi ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī.
Par ekspertīzes noteikšanu prokurors sastāda lēmumu saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 186.panta prasībām, kurā norāda ekspertīzes noteikšanas iemeslus; eksperta uzvārdu; iestādes nosaukumu, kur notiks ekspertīze; jautājumus, kuros ekspertam jādod atzinums; materiālus, kas tiek nodoti eksperta un ekspertu iestādes rīcībā. Ekspertīzi var uzdot vairākiem ekspertiem. Ja ekspertīze tiek uzdota ekspertu iestādei, prokurors nosūta šai iestādei savu lēmumu un ekspertīzei nepieciešamos materiālus.

Autora komentārsAtvērt
Atlants