Alberta Bela romāns Saucēja balss ir veiksmīgs darbs. Kaut arī tas nebūtu pieņemams gluži bez iebildumiem, tas var modināt literāru interesi, jo sevišķi ar savu kompoziciju un valodu.
Romāna darbība notiek Rīgā, 1906.gadā, tātad 1905.gada revolūcijas pēclaikā. Tā saturs ir vienkāršs un koncentrēts. Galveno personu - revolūcionāru Alfredu Karlsonu romāna sākumā apcietina, bet pēc pāris dienām partijas biedri viņu no apcietinājuma izpestī, lai viņš ar citu vārdu un citu pasi varētu aizbraukt uz Krieviju. Tas ir viss. Bet no šī īsā ārējā notikuma iziet plašāki loki. Tie skaŗ gan tā laika sociālos un polītiskos apstākļus Rīgā un Latvijā, gan vēsturiskas reminiscences, gan arī - domas par tautu, par cilvēka dzīvi, par dzīvību un nāvi un citām lietām. Dažkārt šie plašākie loki parādās kā Karlsona domas vai atmiņas, citreiz kā paša autora kommentāri. Lielāko tiesu tie nav risināti gaŗākā, loģiskā secībā, bet parādās drīzāk kā īsi uzzibsnījumi, - pāris teikumu, pāris rindkopu, un tad esam atkal pie cita temata.…
