Dānija

Dānijas karaliste – valsts Eiropas ZR. Tajā ietilpst liela dziļa Jitlandes un ~500 salu (apdzīvotas ~100): Dānijas arhipelāgs, Ziemeļfrīzu salu Z daļa, Brohloma Z un R daļā pss. Apskalo Ziemeļjūra, A – Baltijas jūra, Skageraks šķir pussalu no Norvēģijas, Kategats un Eresuns – no Zviedrijas D. robežojas ar VFR (68 km.). Pussalai pieder Grenlande un Farēru salas.
Valsts iekārta Pss. ir konst. monarhija. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1953.5.6. Valsts galva – karalis (karaliene).Karalis apstiprina valdību, atlaiž parlamentu, ir bruņoto spēku virspavēlnieks, baznīcas galva. Likumdošanas vara ir karalim un vienpalātas parlamentam – folketingam, ko uz 4 gadiem ievēlē vispirms un tiešās vēlēšanas, aizklāti balsojot. Izpildvaru realizē karalis un valdība, kas ir atbildīga folketingam. Valsts padomē ietilpst ministri, karalis un troņmantnieks, tā apspriež likumprojektus u.c. jautājumus.Viet. pārvaldi āmetēs realizē amtmaņi, ko ieceļ karalis, un vēlētās pad..Lauku komūnās iedz. Ievēlē pad., pilsētās – pilsētas padomi.Tiesu sistēmā ietilpst Augst. Tiesa, 2 otrās instances tiesas.Lietas par ministru apsūdzību valsts nodevībā izskata valsts tiesa.Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem no 21 gadu vecuma.
Daba.Pss. atrodas mērenās joslas platlapju mežu zonā.Krasta līnija maz izrobota, daudz sēkļu, A – izrobota, daudz līču, šaurumu.Reljefu veidojis gk. Pleistocēna apledojums.Lielākā daļa teritorijas atrodas 30 – 50 m vjl. Jitlandes pss. R daļā smilšu, sandru un morēnu līdzenumi, DR piekrastē auglīgas māršu pļavas un vati, Z un A morēnu paugurainie (augst. Līdz 173 m).Bronhomas salā kristālisku iežu klintis.Derīgie izrakteņi: lignīts, kūdra, diatomīts, kaļķakmens, māli, vārāmā sāls;Bronholmā : brūnogles, kaolīns, granīts; Ziemeļjūras kontinentā :šelfā nafta (krāj. 300 mlj t 1980) un dabasgāzes. Mērenās joslas jūras klim.Vasara vēsa, ziema maiga, nepastāvīga.Gada vidējā temperatūra 7,5oC.Veģet.perods 150 – 225 dienas.Nokrišņi R un DR daļā 800 mm gadā, A – 600mm
Bieži migla.Biezs upju tīkls.Upes īsas ūdenīgas.Garākā upe – Gūdeno (158 km) Jitlandes pussalā.Ieplakās daudz nelielu glaciālu ezeru.
Jitlandes R – velēnu podzolētās, A un salās mežu brūnās, piekrastē aluviālās augsnes.Jitlandes R un Z daļā daudz purvu. Meži ~10% terit.;liel. masīvi (60 kvadr. km) Jitlandes Z daļā. Aug skābarži, ozoli, R un Z – stādītās egles, priedes, lapegles.
Dzīvnieki: stirnas, staltbrieži, alņi, lapsas, zaķi, vāveres. Piekrastē daudz putnu.Liel. rezervāti : Ranbelhede, Skalingena, Tiperne, Klegbankens.

…