Tiesību normas ir vispārēja satura uzvedības noteikumi, kam piemīt visiem obligāts raksturs, kas apveltī tiesību subjektus ar tiesībām un pienākumiem un noteikumu neievērošanas gadījumā paredz atbildību.
Tiesību normas kopumā veido tiesību sistēmu, nosaka uzvedības robežas cilvēkiem, organizācijām, amatpersonām, regulē cilvēku uzvedību un rīcību sabiedrībā.
Tiesību normas ir kompetentu valsts iestāžu noteikti vai sankcionēti vispārīga rakstura uzvedības noteikumi, kas izsaka valsts gribu, regulē sabiedriskās attiecības un to izpildi garantē valsts.
Tiesību normas veido likumdevējs, balstoties uz morāles pamatiem un vadoties no taisnīguma principa. Šai jaunradei jābūt tādai, lai izveidotā tiesību normatīvā sistēma būtu taisnīga un piesātināta ar morāli tādā mērā, ka taisnīgums un morāle turpmāk ietekmētu arī tiesību realizāciju.
Tiesību norma nedrīkst būt ne pārāk vispārīga, ne arī pārāk konkrēta, jo “.. tiesību norma ir pārdomu rezultāts, kas daļēji pamatojas uz prakses izpēti, daļēji uz taisnīguma, morāles, politikas un sistēmas harmonijas apsvērumiem.... priekšraksts, kas nav domāts atsevišķiem vienreizējiem gadījumiem..” ( 7 ;215 )…
