Skan klusa mūzika un zālē ienāk svētku vadītāja, nostājas priekšplānā, zāles labajā pusē un norunā dzejoli.
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā raks,
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!
No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem
Pa sniega lauku klusi nāca tā,
Un pāri tai ar zvaigznēm miljoniem
Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.
Mūzikas pavadījumā ( D. L. Kompaņecs „Lēnais valsis”) ienāk bērni un nostājas pie saviem krēsliņiem.
Svētku vadītāja: Ir klāt Ziemassvētku laiks. Mēs visi varam pārdomāt, kas ir bijis, savus darbus un nedarbus. Atcerēties bijušos laikus, savu bērnību, savas iemīļotās pasakas. Arī bērniem ir katram sava mīļākā pasaka. Kā jau Ziemassvētkos notiek dažādi brīnumi.
…
